Zirga rikši: mehānika, tehnika un ātrums izskaidroti

Pirmo reizi, kad instruktors dod komandu “auļos”, jātnieks trīs sekundēs atklāj, ka šī gaita nelīdzinās nekam, ko viņš pazina soļos. Tas lec, tas atlec, un pēkšņi ir jāizvēlas starp piecelšanos vai sēdēšanu. Zirga rikši tomēr ir visvienkāršākā gaita, ko saprast, kad esat redzējuši tās mehāniku: divi takti, divi ekstremitāšu pāri un fāze, kurā zirgs vispār nepieskaras zemei. Tā ir arī gaita ar divām sejām – ikdienas darba gaita jāšanas laukumā ar 14 km/h un hipodromu gaita, kurā labākie rikšotāji pārsniedz 50 km/h. Šis ceļvedis sniedz Jums precīzu mehāniku, lokomocijas rādītājus, trīs rikšošanas veidus, metodi, kā pārbaudīt savu diagonāli, un to, kas patiesībā notiek rikšošanas sacīkstēs.

Svarīgākais, kas jāatceras

• Zirga rikši ir dabiska, lēkojoša, simetriska un divtaktu gaita, kas ir starpposms starp soļiem un auļiem.
• Zirgs virza savas kājas pa diagonāliem pāriem: labā priekškāja ar kreiso pakaļkāju, pēc tam kreisā priekškāja ar labo pakaļkāju.
• Starp diviem atspērieniem pastāv lidojuma fāze, kuras laikā neviena kāja nepieskaras zemei. Tieši tā liek Jums lēkāt seglos.
• Atsauces ātrums ir aptuveni 14 km/h jājamzirgam darba rikšos.
• Rikšu solis ilgst aptuveni 0,88 sekundes, kas atbilst 68 soļiem minūtē.
• Jājot vieglajā rikšos, Jums ir jāpiepaceļas un jāapsēžas, kad ārējā diagonāle pieskaras zemei: to sauc par jāšanu pa pareizo diagonāli.
• Sacīkstēs pasaules rekords rikšotāju pajūgiem ir 1’07″6 kilometrā, kas ir gandrīz četras reizes ātrāk nekā jāšanas skolas zirgam.

Zirga rikši: vienkārša gaitas definīcija

Rikši ir dabiska, lēkājoša, simetriska un divtaktu gaita, kas ātruma skalā atrodas starp soļiem un auļiem. Katram no šiem četriem vārdiem ir precīza tehniskā nozīme, un to pārzināšana ir pietiekama, lai atbildētu uz jautājumu, kas uzdots visos jāšanas eksāmenos.

• Dabiska: zirgs to izpilda instinktīvi, bez nepieciešamības to mācīt. Tā pieder pie tās pašas grupas kā solis, auļi un atkāpšanās, pretstatā mākslīgajām gaitām, piemēram, pasažam vai piafē, kas ir dresūras rezultāts.
• Lēkšojoša: pastāv brīdis, kad neviena kāja nepieskaras zemei. Tas atšķir rikšus no soļa — gaitas, kurā zirgs vienmēr saglabā vismaz divus atbalsta punktus.
• Simetriska: tas, kas notiek labajā pusē, identiski atkārtojas kreisajā pusē. Savukārt auļi ir asimetriski, ar labo kāju un kreiso kāju.
• Divtaktu: auss uztver divus vienādus sitienus uz katru soli, regulāru bināro ritmu tipa “viens-divi, viens-divi”.

Kad jautā, kā sauc zirga gaitu, gaidītā atbilde ir vienkārši: tā ir gaita, otrā no trim dabiskajām gaitām. Tās standarta ātrums ir aptuveni 14 km/h jājamzirgam darbā, salīdzinot ar aptuveni 6 km/h soļos.

Trota mehānika: diagonālie pāri un lidojuma fāze

Trota laikā zirgs pārvieto savas kājas pa divām diagonālā sasaistē, ar lidojuma fāzi starp katru soli. Diagonālais pāris apvieno priekškāju un pretējo pakaļkāju. Tādējādi pastāv divi šādi pāri: labais diagonālais pāris apvieno labo priekškāju ar kreiso pakaļkāju, un kreisais diagonālais pāris apvieno kreiso priekškāju ar labo pakaļkāju.

Pilns soļa cikls sastāv no četrām fāzēm, kas norit bez pārtraukuma:

• Labā diagonālā pāra novietošana, abām kājām pieskaroties zemei gandrīz vienlaicīgi.
• Lidojuma fāze: visas četras kājas atraujas no zemes, zirgs atrodas gaisā.
• Kreisā diagonālā pāra novietošana, pēc tāda paša principa.
• Otrā lidojuma fāze, pirms cikls sākas no jauna.

Šis atlekšanas laiks ir atslēga uz visu, ko jājējs izjūt. Tā kā zirgs pēc atrašanās gaisā divreiz piezemējas katrā solī, tas katrā sitienā pārnes vertikālu grūdienu. Tieši šo grūdienu absorbēšanai tika izgudrots jāšana vieglajā rikšos. Iejādē šī atlekšana, gluži pretēji, tiek meklēta un novērtēta: jo izteiktāka tā ir, jo rikši šķiet gaisīgāki un izteiksmīgāki.

Francijas zirgu un jāšanas institūta (Institut français du cheval et de l’équitation) mērītie lokomocijas rādītāji sniedz reālu priekšstatu par šo kustību. Rīša solis ilgst nedaudz mazāk par vienu sekundi, aptuveni 0,88 sekundes. Soļu biežums, ko jātnieki dēvē par kadenci, ir aptuveni 1,13 soļi sekundē jeb 68 soļi minūtē. Citiem vārdiem sakot, Jūsu zirgs uztur tempu, kas ir ļoti tuvs metronomam, kurš iestatīts uz lēnu ritmu, un viņš to uztur bez piepūles vairākas minūtes no vietas. Ja vēlaties salīdzināt ar ātrāku gaitu un tās trīstaktu mehāniku, mūsu ceļvedis par auļošanu ar zirgu piedāvā tāda paša veida sadalījumu.

Soļi, rikši, auļi: trīs gaitu salīdzinošā tabula

Trīs dabiskās gaitas atšķiras pēc to taktu skaita, kājām kustības veida un fāzes ar vai bez atbalsta (lidojuma fāzes) esamības. Šī tabula apkopo to, kas jāzina gan eksāmeniem, gan atpazīšanai ar aci jāšanas laukumā.

• Gaita | Taktu skaits | Veids | Kāju kustība | Vidējais ātrums | Atbalsta fāze
• Pas | 4 taktis | Soļojoša, simetriska | Kājas tiek liktas pa vienai, secīgi | Aptuveni 6 km/h | Nav
• Trot | 2 taktis | Lēkojoša, simetriska | Diagonālie pāri | Aptuveni 14 km/h | Jā, divas reizes katrā solī
• Galop | 3 taktis | Lēkojoša, asimetriska | Pakaļkāja, diagonālais pāris, priekškāja | Aptuveni 20 līdz 30 km/h | Jā, vienu reizi katrā solī

Trīs noderīgi secinājumi no šīs tabulas. Pirmkārt, rikši ir vienīgā gaitas veida, kura ritms ir stingri binārs: tieši tāpēc to ir tik viegli atpazīt pēc dzirdes, pat neredzot zirgu. Otrkārt, tā ir vienīgā simetriskā un vienlaikus lēkšojošā gaita, kas izskaidro, kāpēc tā kalpo par pamatu gandrīz visam zirga vingrošanas darbam. Visbeļot, pakāpeniskā pāreja starp soļiem un rikšiem ir iespaidīga: ātrums palielinās divkārt, savukārt atšķirība starp rikšiem un darba lēkšiem ir daudz pieticīgāka.

Dažas šķirnes šim trio pievieno papildu gaitas. Islandes zirgs ir vispazīstamākais gadījums, kuram soļiem, rikšiem un auļiem klāt nāk tölt un amble, kas ļauj to raksturot kā piecgaitnieku.

Rikšošana stāvus, rikšošana sēdus, rikšošana līdzsvarā: rikšošanas veidi

Pastāv trīs veidi, kā palikt seglos rikšos, un katrs no tiem atbilst atšķirīgām zirga un jātnieka vajadzībām. Izvēle nav saistīta ar estētiku: tā nosaka zirga muguras komfortu un jūsu palīglīdzekļu precizitāti.

• Jāšana rikšos ar piecelšanos: Jūs piecelaties uz kāpšļiem katrā otrajā solī, sekojot līdzi zirga grūdienam, un pēc tam apsēžaties nākamajā solī. Tas ir gaitas veids garām jāšanas reizēm, izjādēm ārpus manēžas un jebkuras nodarbības sākumam, jo tas atslogo zirga muguru un nogurdina jātnieku daudz mazāk.
• Jāšana rikšos sēdus: Jūs paliekat sēdus seglos un absorbējat kustību ar gurniem un iegurni. Tas ir iejādes rikšošanas veids, kas nodrošina vissmalkāko kontaktu ar zirgu, taču tas prasa atslābinātību, kuras apgūšanai iesācējam ir nepieciešams laiks.
• Jāšana rikšos līdzsvarā: Jūs paliekat pacēlumā virs segliem, nesēžoties atpakaļ, ar svaru, kas sadalīts uz kāpšļiem. To izmanto šķēršļu pārvarēšanā, uz dažāda seguma laukumiem un jauniem zirgiem, kuru muguru vēlas pilnībā atbrīvot.

Vienkāršs orientieris izvēlei: ja mērķis ir ļaut zirgam izstiepties un attīstīt muskulatūru, ir nepieciešams jāšana vieglajā rikšos vai jāšana līdzsvarā. Ja mērķis ir savākt zirgu, novietot to pozīcijā un pieprasīt precizitāti, tad jāizmanto jāšana sēdus rikšos. Lielākajā daļā nodarbību tiek mainīti visi trīs veidi. Pareizi pielāgoti segli un pareizā garumā noregulēti kāpšļi pilnībā maina sajūtas šajās trijās pozīcijās, un pārējais jāšanas aprīkojums seko tai pašai loģikai: svarīgākais ir necīnīties ar savu ekipējumu, kamēr Jūs mācāties jāt rikšos.

Pareizais diagonāles solis vieglajos rikšos: noteikums un kā to pārbaudīt

Jājot vieglajā rikšos uz apļa vai manēžā, Jums ir jāapsēžas brīdī, kad ārējais diagonālais pāris pieskaras zemei. To sauc par pareizo diagonāli, un tā, visticamāk, ir koncepcija, kas sagādā vislielākās grūtības jātniekiem 2. galopa līmeņa beigās.

Iemesls ir mehānisks. Uz apļa zirga iekšējā pakaļkāja iztur lielāku slodzi un nodrošina galveno līdzsvara piepūli. Apsēžoties uz ārējās diagonāles, Jūs atbrīvojat šo iekšējo pakaļkāju tieši tajā brīdī, kad tam tas ir nepieciešams. Jātnieks, kurš pastāvīgi jāj uz nepareizās diagonāles, izjauc sava zirga līdzsvaru un ilgtermiņā veido tā muskulatūru asimetriski.

Pārbaudes metode ir vienkārša – pietiek ar vienu skatienu, nemainot savu pozīciju:

• Vērojiet zirga ārējo plecu, diskrēti, nenoliecot ķermeni un nenolaižot galvu.
• Ja šis plecs virzās uz priekšu, kamēr jūs atrodaties gaisā, jūs esat uz pareizā diagonāļa.
• Ja tas virzās uz priekšu, kamēr jūs sēžat, jūs esat uz nepareizā diagonāļa.
• Mainiet diagonāli, paliekot sēdus par vienu takti ilgāk, pēc tam atsākot kustību kā parasti. Pietiek ar vienu papildu takti, nav nepieciešams skaitīt līdz trim.
• Sistemātiski mainiet diagonāli pie katras rokas maiņas un mainiet to arī taisnā līnijā, lai neizveidotos ieradums.
• Pārbaudiet ar sajūtām, kad esat apguvis šo prasmi: pareizais diagonālis rada plūstamības sajūtu, nepareizais rada sajūtu, ka cīnāties pret zirgu.

Piezīme, kas ļoti nomierina daudzus jātniekus: nepareiza diagonāle nenodara nekādu ļaunumu zirgam treniņa laikā. Problēmu rada atkārtošanās mēnešu garumā, nevis vienas dienas kļūda.

Darba, vidējais, savāktais, pagarinātais rikši: variācijas iejādē

Iejādē rikšus iedala četrās variācijās, kas maina soļa amplitūdu, nemainot gaitas ritmu. Tas ir vispretrunīgākais punkts visā tēmā un tas, kas atšķir kluba jātnieku no iejādes jātnieka.

• Darba rikši: atsauces gaita, līdzsvarota un vienmērīga, kurā norit lielākā daļa nodarbības.
• Vidējie rikši: zirgs nosedz lielāku laukumu ar plašāku soli un nedaudz garāku rāmi.
• Savāktie rikši: soļi kļūst īsāki, zirgs izstiepjas un vairāk iesaista pakaļkājas zem ķermeņa masas. Ātrums uz zemes ievērojami samazinās.
• Pagarinātie rikši: maksimālā amplitūda, zirgs virza priekškājas uz priekšu un ar katru soli nosedz maksimālo laukumu.

Lūk, kas pārsteidz: starp savāktiem rikšiem un pagarinātiem rikšiem nemainās soļu ātrums, bet gan katra soļa garums. Kadence paliek tuvu iepriekš minētajiem 68 soļiem minūtē. Zirgs neskrien ātrāk, viņš sper lielākus soļus. Tieši to vērtē iejādes tiesnesis, kad protokolā ieraksta „saglabāta kadence”, un tieši tāpēc pagarinājums, kas iegūts, paātrinot tempu, tiek sistemātiski sodīts. Zirgs, kurš steidzas, nepagarina soli, viņš zaudē līdzsvaru.

Skriešanas rikši: rikšošana pajūgā, rikšošana seglos un reālais laiks

Rikšošanas sacīkstēs zirgam ir jāsaglabā savs divtaktu gājiens no starta līdz finišam: ja tas sāk auļot, tas tiek diskvalificēts. Tas ir šīs disciplīnas pamatnosacījums, un tas maina visu, salīdzinot ar auļošanas sacīkstēm, kurās zirgs vienkārši skrien pēc iespējas ātrāk.

Pastāv divi formāti. Braukšanā rikšos braucējs atrodas sulkijā – vieglā divriteņu pajūgā, kuru velk zirgs. Turpretim jāšanā rikšos žokejs atrodas seglos, gluži kā auļošanas sacīkstēs, taču ar pienākumu saglabāt rikšus. Jāšana rikšos ir franču specialitāte, kas citur ir diezgan maz izplatīta.

Profesionāļi nedomā kilometros stundā, bet gan kilometru samazinājumā, tas ir, vidējā laikā, kas nepieciešams viena kilometra veikšanai. Uzmanieties no bieži sastopamas nepareizas izpratnes: tas ir vidējais rādītājs visā sacīkstes laikā, nevis maksimālais ātrums. Atskaites punkti, kas jāzina:

• Konteksts | Sniegums | Ātruma ekvivalents
• Jājamzirgs darba rikšos | Kruīza ātrums | Aptuveni 14 km/h
• Augsta līmeņa rikšotājs sacīkstēs | Samazinājums aptuveni 1’09” kilometrā | Aptuveni 52 km/h
• Pasaules rekords rikšošanā pajūgā | 1’07″6, ko 2020. gada 6. oktobrī 1 609 metru distancē uzstādīja Homicide Hunter | Vairāk nekā 53 km/h

Iepriekšējais rekords piederēja Sebastian K ar 1’07″7, kas tika sasniegts 2014. gada 29. jūnijā. Lieluma kārtība ir ievērības cienīga: augsta līmeņa rikšotājs pārvietojas aptuveni četras reizes ātrāk rikšos nekā jāšanas skolas zirgs jāšanas laukumā, vienlaikus precīzi ievērojot to pašu divtaktu mehāniku un tos pašus diagonālos pārus.

Nepareizi rikši: atpazīt rikšus, kas nav ritmiski

Nepareizi rikši ir rikši, kuros vairs netiek ievērots regularitātes, simetrijas vai diagonalizācijas princips, un tie vienmēr ir pelnījuši rūpīgu izpēti. Spēja nosaukt vārdā to, ko Jūs novērojat, ļauj par to lietderīgi runāt ar savu instruktoru, veterinārārstu vai kalēju.

• Neregulāri rikši: abi diagonālie locekļi vairs nenonāk pie zemes precīzi vienlaikus. Auss tad dzird trīs vai četrus sitienus divu skaidru sitienu vietā. Tas bieži ir pirmais redzamais kustību traucējumu pazīme.
• Aubin: zirgs auļo ar priekškājām un rikšo ar pakaļkājām. Gaitas solis šķiet izjaukts un neērts.
• Traquenard: pretēja situācija, zirgs rikšo ar priekškājām un auļo ar pakaļkājām.
• Amble: locekļi vairs nesadarbojas pa diagonāli, bet gan pa sānu pāriem, abiem vienas puses locekļiem virzoties uz priekšu kopā. Vairumam šķirņu tas ir trūkums; Islandes zirgam tā ir meklēta gaita.
• Klibums: vājāks sitiens vai galva, kas manāmi paceļas uz augšu katru reizi, kad tiek likta pie zemes priekškāja, liecina par sāpēm. Rikši pa taisnu līniju pie rokas turklāt ir veterinārārstu izmantotais etalona tests klibuma noteikšanai.

Pareizā reakcija ir vienkārša un bez dramatizēšanas: pārtrauciet darbu, novērojiet zirgu rikšos pie rokas uz cietas pamatnes, pārbaudiet nagus. Liela daļa gaitas neregulāritāšu rodas pēdā, kā tas ir sīki aprakstīts mūsu rakstā par zirga pēdu. Ja anomālija saglabājas ilgāk par vienu nodarbību, labāk zvaniet savam veterinārārstam, nevis gaidiet. Labs nagu āķis un birste joprojām ir pirmie ikdienas diagnostikas rīki, un tie ir daļa no aksesuāriem zirgiem, kurus vienmēr turat pa rokai.

Progresēšana rikšos: jātnieka kontrolsaraksts

Traucēkļi rikšos gandrīz nekad nav saistīti ar spēku, bet gan ar atslābināšanos un ritmu. Jātnieks, kuram ir grūti noturēties seglos, necieš no muskuļu trūkuma, viņš cīnās pret kustību, nevis tai seko. Šeit ir punkti, pie kuriem jāstrādā secīgi.

• Atbrīvojiet gurnus un iegurni, nevis saspringstiet ceļgalus. Saspringts ceļgals katrā solī paceļ jātnieku no segliem.
• Skatieties tālu uz priekšu, starp zirga ausīm un uz punktu, uz kuru dodaties. Skatiena nolaišana uz leju aizver stāju un izjauc līdzsvaru.
• Ļaujiet iegurnim sekot kustībai uz priekšu un atpakaļ rikšos sēdus, nemēģinot to bloķēt.
• Nekad neturieties pie grožiem, lai atgūtu līdzsvaru. Ja Jums ir nepieciešams atbalsts, satveriet krēpes vai krūšu siksnu.
• Vispirms apgūstiet rikšus vieglajā gaitā, pēc tam rikšus sēdus izpildiet tikai dažus soļus vienlaikus, pakāpeniski palielinot to skaitu.
• Vairāk izpildiet pārejas no soļiem uz rikšiem un atpakaļ: tas ir vingrinājums, kas nostiprina ritmu un zirga atsaucību daudz ātrāk nekā garas taisnes.
• Skaitiet taktis skaļi dažus soļus pēc kārtas. Sava «viens-divi» dzirdēšana ļoti palīdz atrast sinhronizāciju rikšos vieglajā gaitā.

Ērts apģērbs un cimdi, kas labi notur grožus, novērš pusi no pirmo nodarbību saspringuma, un pats svarīgākais ir atrodams jāšanas piederumu klāstā. Lai turpinātu aizraušanos arī ārpus jāšanas laukuma, jāšanas sporta dekoru pasaule piedāvā iespēju mājās piekārt skaistu zirgu rikšos, izvēloties kādu no zirgu gleznām.

Biežāk uzdotie jautājumi par zirga rikšiem

Visbiežākie jautājumi par rikšiem ir saistīti ar to definīciju, ātrumu un atšķirību starp vieglo un mācību rikšotāju. Šeit ir tiešas atbildes, kas noderēs gan galopa atkārtošanai, gan izpratnei par to, ko Jūs jūtat seglos.

Kas ir zirga rikši?

Rikši ir dabiska zirga gaita, lēcienveida, simetriska un divtaktu. Zirgs virza savas kājas pa diagonāliem pāriem, priekškāju ar pretējo pakaļkāju, ar lidojuma fāzi starp katru soli. Tā ir starpgaita starp soļiem un auļiem, aptuveni 14 km/h ātrumā jājamzirgam.

Kā sauc zirga rikšus?

Tos vienkārši sauc par gaitu, precīzāk – par dabisku divtaktu gaitu. Rikši ir viena no trim galvenajām dabiskajām gaitām līdzās soļiem un auļiem. Saistītie tehniskie termini ir lēcienveida gaita, simetriska gaita un diagonāla gaita.

Kāds ir zirga rikšu ātrums?

Jājamzirgs rikšo ar ātrumu aptuveni 14 km/h darba rikšos. Sacīkstēs rikšotāji sasniedz daudz augstākus vidējos rādītājus: kilometra laiks 1’09” atbilst aptuveni 52 km/h, un pasaules rekords rikšošanā pajūgā ir 1’07″6 uz kilometru.

Kādas ir trīs zirga gaitas?

Trīs dabiskās gaitas ir solis, soļojoša gaita četros tempos ar ātrumu aptuveni 6 km/h, rikši, lēkojoša gaita divos tempos ar ātrumu aptuveni 14 km/h, un auļi, asimetriska lēkojoša gaita trijos tempos. Atpakaļgaita dažkārt tiek uzskatīta par ceturto dabisko gaitu.

Vai dažiem zirgiem ir piecas gaitas?

Jā. Islandes zirgs ir vislabāk pazīstamā šķirne šajā ziņā: tas soļiem, rikšiem un auļiem pievieno telt un amblu, ar patiesu amplitūdu katrā no šīm piecām gaitām. Citām amblējošām šķirnēm piemīt papildu gaitas, piemēram, paso dažiem Dienvidamerikas zirgiem.

Kāda ir atšķirība starp vieglo rikšu un jāšanu rikšos sēdus?

Vieglo rikšu laikā jātnieks ceļas uz saviem kāpšļiem katru otro takti un pēc tam atkal apsēžas, kas atvieglo zirga muguru un mazāk nogurdina jātnieku. Jājot rikšos sēdus, viņš pastāvīgi paliek seglos un absorbē kustību ar savu iegurni, kas nodrošina precīzāku kontaktu, bet prasa daudz lielāku atslābināšanos.

Saistītie produkti

Kategorijas

Zirgu aksesuāriZirgu rotaslietasZirgu dekorācijasZirgu penāļiZirgu kaklarotas un kuloniZirgu apģērbs