97 % gadījumu, kad uz zirga tiek kāpts no zemes, spiediens uz zirga muguras koncentrējas tikai vienā skausta pusē. Šis skaitlis iegūts pētījumā, kurā izmantots spiediena paklājs zem segliem, un tas nekur neparādās ierastajās rokasgrāmatās. Tomēr tieši tas izskaidro, kāpēc instruktori tik ļoti uzstāj uz kāpšļa izmantošanu. Jāšana ar zirgu šķiet vienkārša darbība, taču tā norisinās aptuveni desmit sekundēs, kuru laikā viss var noiet greizi: vaļīga seglu josta, sānos iedurts papēdis, nekontrolēti atlaista kāja. Šī rokasgrāmata sniedz Jums precīzu metodi, skaidro, kas ir normāli pirmajā reizē, kas nav, un kas jāparedz pirms Jūsu pirmās nodarbības.
Būtiskākais, kas jāatceras
- Jāšana ar zirgu apzīmē jāšanas praksi, uzkāpt uz zirga apzīmē konkrētā dzīvnieka uzsēšanos. Abas formas ir pareizas.
- Pirms darbības veiciet piecas pārbaudes: seglu jostas, kāpšļu siksnas, pavadas, ķivere, laukums. Seglu jostas ir visvairāk novārtā atstātās un visbīstamākās.
- Uzsēšanās seglos sastāv no 7 soļiem. Jūs uzceļaties, atspiežoties uz labās kājas, nekad nevelkot aiz pavadām.
- No zemes kopējais spēks un spiediens uz zirga muguru ir būtiski lielāks nekā tas, kas izmērīts, izmantojot 35 cm augstu paaugstinājumu.
- Tradīcija kāpt no kreisās puses nāk no viduslaiku zobena, kas tika nēsāts kreisajā pusē. Mūsdienās to neprasa nekādi tehniski iemesli.
- Nokāpjot, abām pēdām jāizslīd no kāpšļiem pirms visa pārējā. Iestrēgusi pēda ir klasisks smaga negadījuma iemesls.
- Filiālklubā FFE licence nosaka Jūsu apdrošināšanas segumu jau no zirga sagatavošanas brīža: 29 eiro jauniešiem, 40 eiro pieaugušajiem 2026. gada sezonā.
Jāšana ar zirgu: ko šis izteiciens īsti nozīmē
Jāšana ar zirgu apzīmē jāšanas praksi vispārīgi, savukārt uzkāpšana uz zirga apzīmē darbību, uzkāpjot uz konkrēta dzīvnieka. Abi formulējumi ir pareizi, tie vienkārši nepasaka vienu un to pašu.
Nianse ir šāda:
- Jāt ar zirgu: darbība bez papildinājuma. “Il monte à cheval depuis deux ans” nozīmē “viņš nodarbojas ar jāšanu jau divus gadus”.
- Jāt ar zirgu: darbība, kas vērsta uz konkrētu dzīvnieku. “J’ai monté un cheval difficile” norāda uz konkrētu jājamzirgu.
- Uzsēsties seglos: pati kustība, kas notiek no zemes līdz sēdus pozīcijai. Tas ir šīs lapas galvenais temats.
- Uzkāpt uz zirga: ikdienas runā izplatīta forma, taču tā drīzāk izsaka uzkāpšanas ideju, nevis nodarbošanos ar jāšanu.
Rakstiskajā valodā lietojamie sinonīmi ir jāt, uzsēsties un nodarboties ar jāšanu. Pirmajam ir literāra nokrāsa, otrais apraksta kājas kustību, pārliekot to pāri zirga krustiem, trešais pieder pie ikdienas stila. Jāšanas klubos visbiežāk runā par jāšanu vienkārši un par grupas nodarbību, lai apzīmētu kolektīvo apmācību.
5 pārbaudes, kas jāveic pirms kājas likšanas kāpslī
Piecas pārbaudes atdala pareizu uzsēšanos seglos no muļķīga negadījuma, un tās visas kopā aizņem mazāk nekā minūti. Neviena no tām nav izlaižama, pat ja tas ir kluba zirgs, kuru sagatavojis kāds cits.
- Pārbaudiet seglus. Tā ir vissvarīgākā un visbiežāk aizmirstā pārbaude. Zirgs piepūš vēderu, kamēr jūs to seglojat, un pēc tam atslābinās. Pirms desmit minūtēm savilkta seglu josta ir kļuvusi vaļīga. Ievietojiet divus plakanus pirkstus starp seglu jostu un sānu: ja varat ievietot četrus, savelciet par vienu caurumu ciešāk. Segli, kas griežas uzkāpšanas laikā, ir galvenais kritienu iemesls uzkāpšanas brīdī.
- Pirms uzkāpšanas noregulējiet kāpšļus. Rokas likums sniedz uzticamu sākuma regulējumu: novietojiet dūri pret kāpšļa āķi, izstiepiet roku gar ādu, kāpslim jāatrodas zem jūsu paduses. Jūs to precizēsiet, kad būsiet uzsēdies, taču uzkāpšana ar divreiz pārāk gariem kāpšļiem padara kustību gandrīz neiespējamu.
- Paņemiet grožus un uzlieciet tos uz kakla. Tiem jābūt paceltiem uz galvas pusi, noregulētiem un gataviem satveršanai. Groži, kas karājas līdz zemei, ir bīstami: zirgs var uz tiem uzkāpt un savainot muti vai krist panikā.
- Pirms tuvošanās nostipriniet ķiveres zoda siksnu. Tā ir jāaizver boksā vai durvju ailē, nevis tad, kad kāja jau ir kāpslī. Uzlikta, bet neaiztaisīta ķivere nepasargā no nekā.
- Pārbaudiet zemi zem savām kājām. Līdzena, neslīdoša, brīva virsma. Nekādu nogāžu, nekādu slīdošu oļu, nekādu sasalušu peļķu. Zirgam jābūt stabili uz četrām kājām, un arī jums.
Par sagatavošanos, kas iepriekš minēta šajās pārbaudēs, mūsu kopšanas līdzekļu rokasgrāmatā ir sīki aprakstīts, kam jābūt pa rokai vēl pirms seglu paņemšanas. Biežāk lietotos jāšanas piederumus un kopšanas līdzekļus varat atrast jāšanas piederumu kolekcijā.
Sēšanās seglos: 7 soļu metode
Sēšanās seglos sastāv no septiņām secīgām kustībām, un vienīgais noteikums, kas nepieļauj nekādus izņēmumus, ir tas, ka uzkāpšana notiek, atspiežoties uz labās kājas, nekad nevelkot aiz grožiem. Šeit ir pilna secība.
- Nostājieties pie zirga kreisā pleca, pagriezies virzienā uz aizmuguri. Jūsu kreisais plecs atrodas vienā līmenī ar zirga kreiso plecu, jūsu skatiens vērsts uz krustiem. Šī orientācija ir svarīga: ja zirgs sāk iet, tā liek jums pagriezties pret to, nevis zaudēt līdzsvaru.
- Paņemiet abus grožus kreisajā rokā, saīsinātus, bet bez nospriegojuma. Viegls kontakts ar muti ir pietiekams, lai zirgam liktu palikt uz vietas. Savukārt nospriegots grožs liek tam atkāpties.
- Novietojiet kreiso roku uz skausta, turot grožus, vai uz seglu priekšējā loka, ja jums trūkst augstuma. Skausts ir augstākais punkts kakla pamatnē: tas ir stabils atbalsts.
- Ievietojiet kreiso pēdu kāpslī, pēdas purngalam esot vērstam uz zirga priekšpusi, nekad perpendikulāri. Jūsu papēdis nevienā brīdī nedrīkst pieskarties sānus: tas ir signāls, kas liek jutīgam zirgam doties uz priekšu.
- Atbalstieties ar labo roku pret seglu aizmugurējo loku, kas ir seglu paceltā aizmugurējā daļa, vai pret pretējo spārnu. Daudzi jātnieki satver seglu priekšējo loku ar abām rokām: tas velk seglus uz vienu pusi un pasliktina situāciju.
- Uzkāpiet, atspiežoties uz labās kājas, kas palikusi uz zemes, ar vienu impulsu, nevis velkot. Jūs uzkāpjat vertikāli, ķermeņa augšdaļai esot tuvu zirga sāniem. Pēc tam pārlieciet labo kāju augstu pāri krustiem, tiem nepieskaroties.
- Apsēdieties maigi, pavadot iegurņa nolaišanos ar rokām. Svars tiek novietots, tas nekrīt. Pēc tam paņemiet labo kāpsli nenolaižot acis, meklējot kāpsli ar pēdas galu.
Tas, kas pirmajā reizē ir pilnīgi normāli: spēka trūkums sestajā taktī, mēģināšana vēlreiz, nepieciešamība pēc kāpšļa pat esot sportiskam. Uzsēšanās zirgā no zemes prasa gūžas izstiepšanu, ko maz cilvēku trenē savā ikdienas dzīvē. Tas nav fiziskās sagatavotības trūkums, tā ir amplitūda, kas tiek iegūta.
Tas, kas nav normāli: zirgs, kurš atkāpjas, tiklīdz jūs satverat kāpsli, vai sistemātiski nobīdās. Šādā gadījumā apstājieties un sauciet instruktoru. Problēma nekad nav tikai jūsos.
Uzsēšanās, kāpslis vai jāšana bez segliem: ko katra metode maksā zirga mugurai
2008. gadā pētījumā, kas publicēts The Veterinary Journal, izmantojot spiediena paklājiņu zem segliem, tika mērīts, ko uzsēšanās zirga mugurā patiesībā nodara, un atšķirība starp zemi un uzkāpšanas paaugstinājumu ir skaidra. Desmit jātnieki trīs reizes uzsēdās no zemes un trīs reizes no 35 centimetrus augstas platformas, nejaušā secībā.
Rezultāti, normalizēti atbilstoši jātnieka masai: kopējais spēks un maksimālais spiediens ir ievērojami lielāki, kad uzkāpšana notiek no zemes. Maksimums tiek sasniegts precīzā brīdī, kad labā kāja pāriet pāri krustiem, tas ir, iepriekš minētās metodes sestajā fāzē. Un 97 % novēroto uzkāpšanas reižu spiediens koncentrējās uz skausta labo pusi, proti, pusi, kas atrodas pretī tai, kurā atrodas jātnieks.
Tieši šī asimetrija ir interesanta. Tā nesaka, ka nekad nevajadzētu uzsēsties zirgam no zemes: tā saka, ka zirgs, uz kura jātnieks uzsēžas vairākas reizes dienā, vienmēr no vienas un tās pašas puses un vienmēr no zemes, saņem atkārtotu un lateralizētu slodzi uz šauru zonu. Tādējādi uzsēšanās palīglīdzeklis nav saistīts ar jātnieka komfortu, bet gan ar slodzes sadalījumu.
- Metode | Slodze uz zirga muguras | Grūtības pakāpe jātniekam | Kad izmantot
- Montēšanas paaugstinājums (35 cm un vairāk) | Vismazākā no četrām, samazināts spēks un spiediena maksimums | Zema, pieejama ikvienam | Pēc noklusējuma un sistemātiski zirgam, kuru jāj vairākas reizes dienā
- Kāpšļi no zemes | Kopējais spēks un maksimums ir ievērojami lielāki, koncentrēti uz skausta labo pusi | Augsta, prasa labu gurnu izstiepšanu | Ārā, kad nav pieejams nekāds atbalsts
- Ārēja palīdzība (turot kāju) | Zema, slodzi sadala persona uz zemes | Zema, taču prasa koordināciju divatā | Iesācējam bez montēšanas paaugstinājuma vai savainotam jātniekam
- Bez segliem (jāšana bez segliem) | Spiediens sadalīts uz plašākas virsmas, bet bez seglu koka tā izkliedēšanai | Ļoti augsta bez atbalsta punkta | Specifisks sēdes darbs, nekad apmācības laikā
Daži vārdi par jāšanu bez segliem, jo tas ir viens no tematiem, kas tiek apspriests visbiežāk: seglu neesamība nenozīmē ierobežojumu neesamību. Segli sadala jātnieka svaru abās mugurkaula pusēs, pateicoties to lokam. Bez tiem svars tiek novirzīts tieši, uz plašāku virsmu, bet bez šīs sadales. Tas ir līdzsvara vingrinājums, nevis pēc savas dabas saudzīgāka prakse.
Kāpēc mēs uz zirga kāpjam no kreisās puses un vai tas joprojām ir jādara
Mēs uzkāpjam zirga mugurā no kreisās puses zobena dēļ, kuru neviens vairs nenēsā jau piecus gadsimtus. Viduslaikos bruņinieks nēsāja savu asmeni kreisajā pusē, lai varētu to izvilkt ar labo roku. Uzkāpšana no labās puses būtu likusi ierocim, pat makstī esošam, atrasties virs zirga krustiem, radot risku to savainot. Pat nedaudz savainots zirgs kļuva par trūkumu kaujā.
Šis ieradums tika stingri mācīts militārajās skolās, pēc tam nodots civilajām jāšanas skolām, un tas ir nostiprinājies visur. Vārdnīca ir saglabājusi šīs pēdas: mēs joprojām runājam par kāpšanas pusi attiecībā uz kreiso pusi un par nekāpšanas pusi attiecībā uz labo pusi.
Mūsdienās vairs nav nekāda tehniska iemesla, kas to pieprasītu. Un iepriekš minētais pētījums pat sniedz argumentu, kāpēc no tā atteikties: tā kā, uzkāpjot no kreisās puses, 97 % spiediena koncentrējas uz zirga skausta labo pusi, pušu maiņa mehāniski sadala šo slodzi.
Divi piesardzības pasākumi pirms uzsākšanas:
- Zirgam pie tā jāpierod pakāpeniski. Jāšanas skolas zirgs, kurš nekad nav ticis jāts no labās puses, var sākt novirzīties, pagriezt galvu vai atkāpties. Tā nav spītība, tas ir pārsteigums.
- Pirmo reizi dariet to uzraudzībā. Mainās arī Jūsu pašu atskaites punkti: rokas mainās vietām, atbalsts vairs nav tāds pats, un līdzsvars ir jāmeklē no jauna.
Pareiza pozīcija, sēžot seglos
Kad esat apsēdies, pareizā pozīcija ir balstīta uz vienu atskaites līniju: plecs, gūža un papēdis, skatoties no sāniem, ir vertikāli izlīdzināti. Viss pārējais izriet no tā.
Sīkāka informācija pa zonām:
- Sēde. Jūs atrodaties kontaktā ar abiem sēžas kauliem un kaunuma kaulu, nevis sēžat atpakaļ uz astes kaula vai uz priekšu uz starpenes. Mugura ir taisna, bet ne stīva, pleci atslābināti uz leju.
- Kājas. Nolaistas gar sāniem, ikri ir kontaktā bez spiediena. Papēdis ir zemāks par pēdas priekšējo daļu, kas stabilizē kāju un nostiprina Jūs seglos. Pēda balstās uz kāpšļa pie pirkstu pamatnes, nevis iestumta līdz papēdim.
- Rokas. Virs skausta, atstatus viena no otras iemauktu platumā, īkšķi vērsti uz augšu. Elkoņi paliek tuvu ķermenim. Elastīgai līnijai jābūt novilktai no Jūsu elkoņa līdz zirga mutei, ejot cauri pavadai.
- Skatiens. Vērsts tālu uz priekšu, starp zirga ausīm un tālāk. Nekad neskatieties uz kaklu: galva sver vairākus kilogramus, tās nolaišana liek visam Jūsu ķermeņa augšdaļai sasvērties uz priekšu un līdzsvara zudumu gan Jums, gan zirgam.
Šī pozīcija nav dekoratīva. Tā sadala Jūsu svaru seglu centrā, kur zirga mugura to nes vislabāk, un ļauj Jums būt gatavam reaģēt. Jātnieks, kurš atrodas pastāvīgā līdzsvara trūkumā, pieturas pie grožiem, un jātnieks, kurš pieturas pie grožiem, rausta zirga muti. Turpmākajam darbam, kad šis pamats ir apgūts, mūsu ceļvedis par auļošanu ar zirgu turpinās tur, kur šis beidzas.
Kā nokāpt no zirga, negūstot traumas
Nokāpjot no zirga, abas pēdas tiek izņemtas no kāpšļiem, pirms jebkas cits tiek kustināts. Tas ir vissvarīgākais drošības noteikums visā secībā, un tas ir noteikums, kuru lielākā daļa ceļvežu aizmirst pieminēt.
Iemesls ir vienkāršs: kāja, kas palikusi iesprūdusi kāpslī, kamēr ķermenis krīt pret zemi, ir nopietna negadījuma scenārijs. Jātnieks paliek karājamies ar galvu uz leju pretī zirga sānam, kurš var sākt skriet. Nevienai citai kļūdai sēdēšanās laikā nav šāda potenciāla.
Pareizā secība:
- Pilnībā apturiet zirgu un pārliecinieties, ka tas stāv uz vietas, nevis tikai palēninājis gaitu.
- Paņemiet abus grožus kreisajā rokā ar tādu pašu vieglu kontaktu kā uzsēžoties.
- Izņemiet labo kāju no kāpšļa, pēc tam kreiso. Abas, bez izņēmuma, pirms jebkādas ķermeņa kustības.
- Uzlieciet labo roku uz seglu priekšējā loka, kreisā roka paliek uz kakla kopā ar grožiem.
- Nolieciet ķermeņa augšdaļu uz priekšu un pārlieciet labo kāju pāri krustiem, augstu, tai nepieskaroties.
- Ļaujiet sev slīdēt gar sānu līdz zemei, saglabājot kontaktu ar segliem.
- Amortizējiet ar ceļgaliem, pieskaroties zemei, kājām esot nedaudz ieliektām. Zirga augstums skaustā parastajos izmēros ir no 1,50 līdz 1,70 metriem: kritiens locītavām nav nekaitīgs.
Nekad nekāpiet nost no zirga, turot kreiso kāju kāpslī, lai “nodrošinātu” nokāpšanu. Šis variants šķiet drošāks, taču patiesībā tas ir tieši pretēji.
7 iesācēju kļūdas, kas liek zirgam reaģēt
Septiņas kļūdas sistemātiski atkārtojas jātniekiem, kuri tikai sāk apgūt jāšanu, un visām tām ir tiešas un tūlītējas sekas zirgam. Zinot tās iepriekš, jūs izvairīsieties no mācīšanās caur negadījumiem.
- Pavienu raustīšana, lai uzkāptu. Vilkme iet caur iemauktiem un nonāk zirga mutē. Rezultāts: tas atkāpjas, paceļ galvu vai dara abus. Uzsēšanās kustība jāveic, balstoties uz kājām un atbalsta punktiem, nevis uz muti.
- Papēža vai pēdas gala ieduršana sānos. Iebīdot pēdu kāpslī, uz zirgu pavērstais pēdas gals spiež uz ribām. Viņam tas ir aicinājums doties uz priekšu. Viņš dodas uz priekšu, bet Jūs esat pusceļā.
- Iekrišana seglos. Septītajā sekundē svaram ir jānosēžas. 70 kilogramus smags jātnieks, kurš pēkšņi apsēžas, rada brutālu slodzi zonā, kur atrodas mugurkauls. Atkārtoti tas izraisa zirga muguras saspringumu.
- Uzsēšanās, nepārbaudot seglu jostu. Jau minēts iepriekš, bet tā ir visbiežāk pieļautā kļūda absolūtā izteiksmē. Segli sagriežas, jātnieks attopas uz zemes ar segliem zem zirga vēdera.
- Tuvošanās no aizmugures, nebrīdinot par sevi. Zirgam aizmugurē ir neredzamā zona. Bez brīdinājuma uzlikta roka izraisa bēgšanas refleksu vai aizsardzības spērienu. Mēs tuvojamies pie pleca, runājam, saglabājam roku kontaktā.
- Skatīšanās uz savām pēdām, esot seglos. Lai atrastu labo kāpsli, lai pārbaudītu savu pozīciju. Nolaista galva rada nelīdzsvarotību uz priekšu un saīsina sēdēšanas pamatu. Kāpslis atrodas pie pēdas, nevis pie acs.
- Uzsēšanās uz zirga, kurš nav apstājies. Ja tas kustas, tas nav gatavs. Nolaidiet to, sagaidiet pilnīgu apstāšanos, sāciet no jauna. Uzsēšanās uz kustīga zirga rada nelīdzsvarotību visnepiemērotākajā brīdī.
Licence, ķivere un pirmā nodarbība: kas nepieciešams pirms došanās uz stundu
Lai jātu klubā, kas ir saistīts ar Francijas jāšanas federāciju (Fédération française d’équitation), licence nav tikai administratīva formalitāte: tā nosaka jūsu apdrošināšanas segumu, sākot no zirga sagatavošanas līdz pat nodarbības beigām. Bez derīgas licences jūs nevarat piedalīties ne vadītās nodarbībās, ne kārtot Galops eksāmenus.
2026. gada sezonai praktizētāja licence maksā 29 eiro jauniešiem un 40 eiro pieaugušajiem. Šis tarifs tika pārskatīts 2025. gada 1. septembrī pēc vairāk nekā trīsdesmit gadiem bez izmaiņām. Citiem vārdiem sakot, tas ir pirmais cenu pieaugums, ko piedzīvojusi vesela jātnieku paaudze.
Runājot par galvas aizsardzību, spēkā esošais Eiropas standarts jaunām ķiverēm ir EN 1384:2023, kas tika izsludināts 2023. gada beigās. Tas ievērojami pastiprina iepriekšējo pārejas standartu VG1 01.040 2014-12:
- Sānu stingrība palielināta no 630 līdz 800 ņūtoniem.
- Izturības enerģija pret caurduršanu palielināta no 14,7 līdz 18,4 džouliem.
- Zoda siksnas noturības tests palielināts no 175 līdz 240 milimetriem.
Ar VG1 sertificētās ķiveres joprojām ir atļautas sacensībās Eiropas Savienībā, taču tās vairs nedrīkst ražot saskaņā ar šo standartu. Ja iegādājaties jaunu ķiveri, pārbaudiet norādi EN 1384:2023 uz iekšējās etiķetes. Un atcerieties, ka ķivere, kas ir cietusi triecienā, ir jānomaina, pat ja tā izskatās neskarta.
Attiecībā uz pārējo, lūk, kas ir patiesi nepieciešams pirmajā nodarbībā un kas var pagaidīt.
- Kategorija | Elementi | Kāpēc
- Nepieciešams jau pirmajā nodarbībā | Standartiem atbilstoša ķivere, elastīgas bikses bez iekšējām vīlēm, slēgti apavi ar nelielu papēdi | Drošība un minimāls komforts. Papēdis neļauj pēdai izslīdēt cauri kāpslim
- Ātri noderīgi | Zābaki vai puszābaki ar mini čapiem, cimdi | Kails ikrs berzējas pret seglu spārnu un tiek savainots divu nodarbību laikā
- Vēlāk, atkarībā no prakses | Jāšanas bikses ar ielaidumiem, aizsargveste, steka | Jāiegādājas, kad disciplīna un līmenis ir noteikti
Vairums jāšanas klubu izsniedz ķiveri pirmajām nodarbībām, kas ļauj to izmēģināt pirms investīciju veikšanas. Ikdienas apģērbu un ekipējumu var atrast jāšanas un zirgu apģērbu kolekcijās, bet nelielus ikdienas piederumus stallim — kolekcijā zirgu aksesuāri.
BUJ: jāšana ar zirgu
Šeit ir īsas atbildes uz jautājumiem, kurus visbiežāk uzdod jātnieki, kas uzsāk savas gaitas.
Kā sauc darbību, kad jāj ar zirgu?
To sauc par jāšanu. Šis termins apzīmē visas tehnikas un disciplīnas, kas tiek praktizētas, atrodoties uz zirga. Precīzu kustību, kas sastāv no uzkāpšanas seglos no zemes, sauc par uzsēšanos, un jāšanas klubos lietotais darbības vārds ir vienkārši “jāt”.
Kāds ir sinonīms vārdam “jāt ar zirgu”?
Ierastie sinonīmi ir jāt un sēsties seglos. Pirmais pieder drīzāk literārajam stilam, otrais apraksta kājas kustību, kas tiek pārlikta pāri zirga krustiem. Sarunvalodā visbiežāk teiks “jāt ar zirgu” vai vienkārši “jāt”.
Vai var jāt ar zirgu bez licences?
Klubā, kas ir saistīts ar Francijas jāšanas federāciju, licence nosaka apdrošināšanas segumu un piekļuvi vadītām nodarbībām. Dažas struktūras piedāvā izjādes vai vienreizējas pastaigas ar īpašu apdrošināšanu, taču, tiklīdz jūs uzsākat nodarbību ciklu, licence kļūst par obligātu noteikumu.
No kāda vecuma var sākt jāt ar zirgu?
Klubi parasti uzņem bērnus no trīs vai četru gadu vecuma “baby-poney” nodarbībās, pēc tam poney-club. Pieaugušajiem vecuma ierobežojumu nav. Ievērojama daļa iesācēju klubos ir pārsnieguši trīsdesmit gadu vecumu, un daudzi atklāj jāšanu, pavadot savu bērnu.
Cik ilgs laiks nepieciešams, lai iemācītos jāt ar zirgu?
Rēķinieties ar aptuveni desmit nodarbībām, lai kļūtu patstāvīgs soļos un vieglajā rikšos ar mierīgu jāšanas skolas zirgu. Galop 1, pirmais oficiālais līmenis, bieži tiek iegūts vienas sezonas laikā, apmeklējot vienu nodarbību nedēļā. Sēdēšana seglos kļūst automātiska trīs vai četru nodarbību laikā.
Vai ir jābaidās pirmo reizi jāt ar zirgu?
Uztraukums ir normāls un pat noderīgs: tas uztur modrību. Tas, kas to visātrāk mazina, ir iepriekšēja zināšana par secību, ko precīzi sniedz šī rokasgrāmata, kā arī tādas iestādes izvēle, kas uztic jums skolas zirgu, kurš pieradis pie iesācējiem.
