Pastāv daudz un dažādas jāšanas disciplīnas, kuras var praktizēt gan kā vienkāršu vaļasprieku, gan sacensību līmenī. Tā ir liela šīs aktivitātes priekšrocība, jo tas sniedz jums iespēju izmēģināt vairākas no tām un atrast to, kurā varēsiet pilnveidoties kopā ar savu zirgu. Mēs iepazīstināsim jūs ar daļu no šīm disciplīnām, koncentrējoties uz 8 pasaules mēroga disciplīnām, kuras atzinusi Starptautiskā Jāšanas sporta federācija. 🏇
Zirgu iejāde
Zirgu iejādes mērķis ir attīstīt zirga dabisko atlētismu un vēlmi strādāt, kas padara to mierīgu, lokanu un uzmanīgu pret jātnieku. Apmācība notiek, izmantojot dažādus iejādes vingrinājumus.
Sacensības sastāv no noteiktas figūru secības, ko sauc par shēmu, un tās norisinās manēžā vai iejādes laukumā. Tiesneši vērtē izpildījuma kvalitāti, lai noteiktu dalībnieku vietu kopvērtējumā.
Šķēršļu pārvarēšana (CSO)
Šī disciplīna sastāv no šķēršļu pārvarēšanas, kuru augstums mainās atkarībā no sacensību grūtības pakāpes. Mērķis ir ievērot noteikto secību un nenogāzt nevienu šķērsli trasē, vienlaikus uzrādot pēc iespējas ātrāku laiku!
Interesants fakts: pasaules augstākais pārvarētais šķērsli ir 2m47, un šis rekords pieder zirgam vārdā Huaso.
Jāšanas trīscīņa (CCE)
Jāšanas trīscīņa prasa augstu fizisko un sportisko sagatavotību gan no zirga, gan no jātnieka. Tā ietver trīs pārbaudījumus: divas disciplīnas, kuras mēs jau apskatījām (iejāde un šķēršļu pārvarēšana), kā arī krosu, kas notiek apvidū, pārvarot dabisko šķēršļu trasi, kurā mijas auļi ar dabiskiem un fiksētiem šķēršļiem, piemēram, koku stumbriem, dzīvžogiem vai ūdens šķēršļiem. CCE kopumā ir visgrūtākais pārbaudījums, jo tas no zirga prasa dažādas īpašības: ātrumu, izturību un izcilu veiklību.
Šīs trīs disciplīnas ir vienīgās jāšanas sporta pārstāves Olimpiskajās spēlēs, tāpēc tās ir ļoti izplatītas dažādos jāšanas klubos.
Maratona pārbaudījums: jāšanas izturība
Izturības jāšanas sacensībās uzsvars tiek likts uz garu distanci, kas jāveic ar savu zirgu – no 20 līdz 160 km. Aptuveni ik pēc 20 km tiek veikta kontrole, lai pārliecinātos par zirga un jātnieka veselības stāvokli. Uzvaras nosacījumi ir balstīti ne tikai uz ātrumu, bet arī uz zirga kondīciju; lai uzvarētu, nepietiek tikai finišēt pirmajam – ir jāpārliecinās, ka zirga fiziskais stāvoklis ir labs un tas nav pārpūlēts.
Voltizēšana
Voltizēšana tiek praktizēta slēgtā vidē, aplī, kura diametrs nepārsniedz 15 metrus. Šo disciplīnu var praktizēt individuāli vai komandā, un tā sastāv no vingrojumu izpildes uz zirga muguras, izmantojot speciālu voltižēšanas seglu (surfeju).
Zirgs var pārvietoties dažādās gaitās: no soļiem līdz rikšiem un auļiem. Vērtēšanas kritēriji ir mākslinieciskais sniegums, izpildījuma tehnika un zirga gaitas regularitāte.
Braukšana ar pajūgu
Braukšanu ar pajūgu raksturo zirgi, kas iejūgti divriteņu vai četriteņu ekipāžā. Pastāv vairākas kategorijas atkarībā no zirgu skaita (1, 2 vai 4 zirgi) un šķirnes (tīrasiņu vai smagā tipa zirgi). Sacensības ietver līdz pat 3 secīgiem testiem: iejādi, maratonu un vadāmību.
Pirms kļūšanas par jāšanas sporta veidu, braukšana ar pajūgu ilgā vēstures posmā bija vienīgais transporta veids.
Vesterna disciplīna: Reining
Bieži dēvēta par iejādes vesterna versiju, reininga sacensībās jātnieki vada zirgus pa precīzu shēmu (pattern), kas ietver apļus, piruetes un apstāšanās.
Viss darbs notiek “lope” gaitā (brīvāka auļu versija) vai auļos (ātrākā zirga gaita). Zirgam jābūt vadāmam ar minimālu vai nemanāmu pretestību.
Paraiejāde
Tā ir paredzēta cilvēkiem ar invaliditāti un sastāv no iejādes shēmām, kas var būt obligātas vai brīvas, un to sarežģītība atkarīga no jātnieka invaliditātes pakāpes. Tā ir salīdzinoši jauna disciplīna, kas tika iekļauta Paralimpiskajās spēlēs 1996. gadā un Pasaules jāšanas sporta spēlēs kopš 2010. gada. 🏆
Mēs nolēmām koncentrēties uz šīm jāšanas disciplīnām, taču pastāv vēl daudzas citas, kuras tiek praktizētas komandās, kultūras pasākumos vai nacionālā līmenī!
